Ģåęäóķąšīäķūå Ōčķąķńīāūå Čķńņčņóņū
negatīvajai ietekmei. Turklāt visas šis valstis starptautiskās banku institūcijas piespieda arī uzņemties atbildību par savu privātīpašnieku ārējiem parādiem, kurus tādējādi nācās socializēt.
Respektīvi, nodokļu maksātajam nācās no savas kabatas atdot naudu, ko privātie zagļi bija nozagusi un noslēpusi ārzemēs savos slepenajos banku rēķinos. Tieši tas pats tiek prognozēts arī Latvijā, jo gan SVF, gan PB pārstāvji ir vairākkārt par šo jautājumu izteikušies, ka viņus maz interesē, ka daudzus no viņiem saņemtos kredītus no privātuzņēmējiem atdabūt neizdosies. Šo kredītu atdošanas garants ir Latvijas valsts.
Privātie parādi stipri paaugstināja jaunattīstības zemju valstu fiskālo parādu kopējo slogu, bet kapitāla bēgšana sašaurināja nodokļu bāzi, kas vēl palielināja budžeta deficītu. Vēl vairāk - savas valūtas devalvācija palielināja parādu atmaksāšanai nepieciešamās summas, papildus palielinot budžeta deficītu. Valdības obligāciju pārdošana šī deficīta segšanai atkal kāpināja inflāciju. Tas, ka pašu valūtas pelņai bija atļauts aizbēgt, radīja kapitāla deficītu iekšējā finansu tirgū, kas automātiski fantastiski augstu pacēla gan diskonta, gan kredīta likmes. Šie faktori stimulēja jaunu inflācijas spirāli valsti un atbaidīja ilgtermiņa investorus.
ANO eksperti ar statistiku pierāda, ka "aizbēgušā" kapitāla repatriācija radikāli vismaz par 5-10% palielinātu iekasēto nodokļu summas, samazinātu devalvāciju un ārējo parādu, uzlabotu stāvokli kapitāla iekšējā tirgū, samazinātu budžeta deficītu, kā arī iekšējo un ārējo parādu. Katram saprotams, ka tas dotu iespēju Latvijā samazināt nodokļu slogu.
ANO eksperti uzskata, ka SVF rekomendācijas jaunattīstības zemēm neņem vērā šos analītiskus datus. SVF rekomendācijās starptautiskās kapitāla plūsmu svārstības un mantīgo šķiru iespējas izvainoties no kapitāla kontroles un savu ārvalstu kontu aplikšanas ar nodokļiem uzskata par neizbēgamu ļaunumu, kam viņi iesaka pieskaņot šo valstu finansu politiku.
SVF visumā vienādi visām jaunattīstības valstīm rekomendē stabilizēt cenas, valūtas kursu un valsts budžetu, vienlaicīgi atceļot jebkuru kontroli pār depozītu likmēm un kapitāla transrobežu migrāciju. SVF iesaka radikāli samazināt nodokļus uz pelņu, kapitālu, dividendēm un īpašumu, lai tādējādi sekmētu kapitāla repatriāciju un investīcijas. Tātad SVF, kā atzīmē UNCTAD eksperti, jaunattīstības zemēm ar to daudz vājāko tautsaimniecību rekomendē darīt to, ko nav spējusi paveikt neviena no attīstītajām industriālajām valstīm, respektīvi, stabilizēt makroekonomiku ar ortodoksāliem, monetāriem un fiskāliem pasākumiem liberāla iekšējā un ārējā finansu tirgus apstākļos.
Taču SVF iekšējos dokumentos nebūt nav paredzēta aktīva kapitāla ieplūšana valstīs, kas seko fonda standarta liberalizācijas rekomendācijām. SVF paredz ļoti lēnu un nevienmērīgu jaunattīstības valstu pievienošanos starptautiskajiem kapitāla investīciju tirgiem; jo lēnāku, jo lielāki ārējie parādi, jo tieši šim valstīm nāksies maksāt augstākus kredīta riska procentus vai arī tās tiks piespiestas parakstīt speciālus kredīta līgumus, kas pārnesīs ar valūtas kursu svārstībām un saistību izpildīšanas kļumem saistīto risku uz parādnieku , ka tas notika arī ar Latviju.
Statistikas dati tāpat pierāda, ka tām valstīm, kas strikti sekojušas SVF rekomendētajai liberalizācijas politikai, investīciju reitings ir daudz zemāks nekā Ķīnai un Ziemeļkorejai, kuras joprojām pieder pie centralizētas plānošanas valstīm. Piemēram, Indija un trīs lielākās Latinamerikas valstis savu investīciju reitingu zaudēja tieši tad, kad intensīvi īstenoja SVF liberalizācijas rekomendācijas.
SVF pretēji savām rekomendācijām tagad pats atzīst: "Tā kā jaunattīstības zemju iedzīvotāji droši vien grib ieguldīt savu kapitālu starptautiski pēc iespējas daudzveidīgāk, kas palielina investīciju drošību, nav ticams, ka viss "aizbēgušais" kapitāls atgriezīsies pat pie vislabākās šo procesu sekmējošas politikas.'' No tā vienīgi jāsecina, ka nevajag ļaut kapitālam aizplūst no valsts.
Literatūru un avotu saraksts.
1. Ąźóėīāą Ć. «Ģåęäóķąšīäķūå Āąėžņī-ōčķąķńīāūå īšćąķčēąöčč»
1997 Ģīńźāą
2. Driscoll D.D. «What is the International Monetary Fund» 1992 Washington
3. Bojārs J. «Starptautiskās investīcījas» 1995 Rīga
4. Ārvalstu fondu un palīdzības programmu katalogs.
5. Ńģūńėīā Ä. «Ģåęäóķąšīäķūé Āąėžņķūé Ōīķä: ńīāšåģåķķūå ņåķäåķöčč» 1998 Ģīńźāą
6. Allan R. International finance strategies for developing countries 1997 Oxford
7. Aylward A. Trends in capital finance In developing countries
ńźą÷ąņü šåōåšąņ
ļåšāą’ ... 6 7 8 9