Ģåęäóķąšīäķūå Ōčķąķńīāūå Čķńņčņóņū
no ārvalstu investīciju, kredītu, tehnoloģijas un know-how ieplūdes. Taču to plūsma atkarīga arī no katras valsts kredītspējas (creditworthiness), kas vairumā TE valstu ir samērā zema.
Šajā sakarā TĀI un portfeļu investīcijām, par tām tuvāk runāsim vēlāk, ir priekšrocības tāpēc, ka tās nebūt ne obligāti pieprasa saistības kredītu apkalpoanai (servicing).
Lielākie kredītu ņēmēji TE valstis ir Čehija un Ungārija. Čehija ieguva kredītus Eirotirgū (Euromarket credit), izmetot eirodolāru tirgu
(.Eurodollar market) obligācijas par 375 miljoniem dolāru, kā rezultāta tika iegūts 35 miljardu jēnu kredīts.
Ungārija diversificēja savus 1993. gada kredītus starp Austrijas šiliņiem, Šveices frankiem, jēnām un ASV dolāriem.
Kopuzņēmumu un TĀI statistika TE valstis 1990.-1993. gadā miljonos USD
ValstsKopuzņēmumosNeto TAIUz iedziv.1992199319901991199219931993Cehija31203700
98360045570Slovākija28753948
71359070Ungārija13 21815 3113111 4591 471641566110Rumānija20 68426 24918377341272Igaunija26624052
58186178Latvija26122700
Lietuva20002700
Krievija32525249
100800
3757
Ņemot vēra TE valstu ierobežoto iespēju iegūt privātos Rietumu kredītus, pēc EKE domām, šo valstu attīstība tuvākajā pārskatāmajā nākotnē lielā mērā būs atkarīga no starptautisko kredīta institūciju - SVF, Pasaules Bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstītas bankas - un attīstīto valstu divpusēji garantētajiem kredītiem (official funding), kurus TE valstis izmanto vēl samērā maz. Tomēr bijušās PSRS parādi 1992. gadā izauga par aptuveni 8 miljardiem USD.
Samērā mazie komerckredītu aizdevumi TE valstīm izskaidrojami ar to, ka Rietumu apdrošināšanas sabiedrības tos nelabprāt, ierobežoti (restrictive) un dārgi apdrošina. Tā vietā pieaug starptautisko kredīta institūciju aizdevumu plūsma.
Starptautisko kredīta institūciju aizdevumi Austrumeiropai 1991. 1993. gadā miljonos USD
Bankas/gadi199119921993Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka1 2741 148544Eiropas Investīciju banka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka30143 123120Starptautiskais Valūtas fonds G-243716 1 16683640Kopā6 18435 118939
No SVF ne visas no TE dalībvalstīm ir izņēmušas visu savu kredīta limitu.
No Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas 1/3 kredītu garantēti telekomunikāciju sektoram. Tālāk seko kredīti ražojošajai sfērai un tad enerģētikai.
Eiropas Investīciju bankas (E1B) kredīti visvairāk izmantoti "globāliem" projektiem, kas sadalīti vietējām bankām, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ražojošajai sfērai, tūrismam un citiem pakalpojumu veidiem, enerģijas taupīšanai, vides aizsardzībai, telekomunikācijām, transportam, ceļiem un enerģētikai. EIB 1993. gadā bija tiesības aizdot Austrumeiropai līdz 3 miljardiem ECU, koncentrējoties uz kapitāla investīcijām infrastruktūras projektos un tirdzniecības un ražojošās sfēras attīstību.
Pasaules Bankas kredīti TE valstīm sākās 1993. gadā, un no tiem 2/3 izdalītas Austrumeiropai. Kopā PB aizdevusi 18 valstīm. Starptautiskajai Rekonstrukcijas un attīstības bankai pieder
prioritāte visu kreditoru vidū kredītu atmaksāšanā (waiver of the negative pledge rule).
Kopējās finansu plūsmas uz TE valstīm pēdējos gados sasniegušas 18-22 miljardus USD. Tomēr no visām šim valstīm novērota liela nacionālajai ekonomikai nepieciešamo cieto valūtu kapitāla bēgšana (capital flight). Tā EKE lēš, ka tikai no Krievijas 1992. gadā aizbēga 6 miljardi USD, bet tikai 1993. gada pirmajā pusē jau 5 miljardi USD. 1994. gadā Krievijā pēc Itālijas un Francijas piemēra ieviesta finansu kontrole kapitāla bēgšanas un krāpšanas novēršanai šajā jomā. Tur tiks ieviesta savstarpēji atdalīta eksporta, banku un muitas uzskaites sistēma. Turpmāk Krievijas preču eksportētājiem jārepatriē visa peļņa. Latvijā tādu pasākumu nav, ne Godmaņa, ne Birkava valdība tos neplānoja.
TE valstu attiecības ar Londonas un Parīzes komercbanku klubiem. Polija pilnīgi pārtrauca apkalpot savus ārējos parādus 1980. gadā. Neskatoties uz līgumu ar Parīzes klubu 1991. gadā. komercbankas no Polijas kreditēšanas izvairās. Vienošanās ar SVF 1993. gadā atvēra ceļu līgumam ar Londonas kluba banku kreditoriem. Polija sarunās ar Parīzes klubu meklē privātā sektorā parāda atlaišanu par 50%, taču bankas negrib parādu samazināt vairāk kā par 28-35%.
Bulgārija pasludināja parādu nomaksas moratoriju 1990. gadā, noslēdzot divus parādu atlikšanas līgumus ar Parīzes klubu. 1992. gadā tā sāka apspriest parāda izkārtojuma līgumu ar Londonas klubu, kas tur 9-10 miljardus USD Bulgārijas kredītu. Ar SVF apspriesta 0,3-0,4 miljardu parāda atlikšana.
Līdzīgā situācijā ir Krievija, kas atzinusi atbildību par PSRS parādiem.
Oficiālā palīdzība. Pirms dažiem gadiem Rietumvalstis vienojās par finansu palīdzības sniegšanu TE Austrumeiropas valstīm nolūkā aizvietot komerckredītu ierobežoto pieejamību. Tā ar G-24 starpniecību šīm valstīm tika novadīti kredīti 51 miljarda USD apjomā, galvenokārt grantu un koncesiju aizdevumu veidā. "3 miljardi no G-24 kredītiem izdalīti bijušās PSRS valstīm, Baltijas valstis ieskaitot. Šajā summā ieskaitīta arī nauda dāvanām un pārtikai ārkārtējai palīdzībai.
6,9 miljardi USD kredīti 1991. gadā visām TE valstīm, salīdzinot ar 61,5 miljardiem jaunattīstības zemēm, protams, nebija daudz.
Neskatoties uz to, ka 50-60% no investīciju projektiem TE zemēs garantē daudznacionālās attīstības bankas, pēc EKE domām, bilance tomēr jāsavelk, balstoties uz pašmāju resursiem.
Eiropas Savienība (ES) uzskata, ka TE jāpalīdz attīstīt sakaru tiklus, transportu, ceļus un infrastruktūru vispār, jo to atpalicība TE valstis kavē ES eksportu. Eiropas Padome tās Edinburgas sēdes laikā nolēma, ka EIB varētu segt līdz 75% no TE valstu investīciju projektiem infrastruktūras attīstībai, salīdzinot ar agrākajiem 50%. Kopā ar PHARE finansējumiem tas varētu veidot 70-90% no infrastruktūras projektu izmaksu finansējuma. Šo finansējumu nolemts novirzīt šoseju, dzelzceļu, telekomunikāciju modernizācijai un enerģētikai, jo slikta infrastruktūra ir šķērslis TĀI plūsmām, ar kurām paredzēts segt tranzīta perioda izdevumu lielāko daļu.
iemesls šādam lēmumam ir arī tas, ka ekonomiskā depresija TE valstis izrādījusies ilgāka un skarbāka nekā paredzēts. Šāda fondu ieplūde varētu balstīt TE valstu tautsaimniecību, kamēr atlabs pašmāju investori.
Viena no galvenajām ekonomikas analīzes, rekomendāciju izstrādes un plānošanas institūcijām ANO sistēmas ietvaros ir ANO Komercijas, tirdzniecības un attīstības asociācija (United Nations Commerce, Trade and Development Association /UNCTAD/), kas savā ANO 1992. gada finansu politikas analizē uzsvēra, ka nacionālajā līmeni visām valstīm jākoncentrē spēki, lai investīcijām mobilizētu vietējos uzkrājumus. Jaunattīstības valstis jāuzlabo valsts regulējošais mehānisms, lai piesaistītu tiesās ārvalstu investīcijas, kā arī sekmētu aizbēgušā kapitāla (flight capital) atgriešanos un citu parādus neradošo finansu plūsmu (non-debt-creating) pastiprināšanu un piesaistīšanu. Šeit
ńźą÷ąņü šåōåšąņ
ļåšāą’ ... 3 4 5 6 7 8 9
