Strahovanie

ugunsdrosibas, tehniska stavokla, ekas uzbuves materiala (mura, koka, jaukta tipa utt.), izveleto risku daudzuma, vai ekas ir pastavigi apdzivotas vai tikai uz laiku. Bazes tarifi apdrosinasanas maksajuma noteiksanai ir no 0,4% lidz 1% no apdrosinajuma summas. Perkot eku apdrosinasanas polisi, ekas ipasnieks vienlaicigi var apdrosinat ari savu civiltiesisko atbildibu. Tuvojoties ziemai si apdrosinasana ir loti nepieciesama, jo dzive ne mazums ir gadijumu, kad ipasnieks ir aizmirsis notirit sniegu no jumta, nav notirijis ietvi un tapec garamgajejam uzkrit uz galvas lasteka, paslid kaja un tas gust traumu, pec kuras nepieciesams arsteties. Cietusais var celt prasibu izdevumu atlidzinasanai, bet, ja Jus busiet nopircis so apdrosinasanu, visus izdevumus, izveleta atbildibas limita ietvaros, segs sabiedriba. 3.1.2. Mantas apdrosinasana. Protams, notiekot ieprieks minetajiem apdrosinasanas gadijumiem, eku apdrosinasanas polise nesegs zaudejumus, kas bus radusies eka vai dzivokli atrodosai mantai. Tapec, lai nebutu jauztraucas par savu mantu, ir jaapdrosina ari ta. Apdrosinajuma summu nosaka savstarpeji vienojoties apdrosinajuma nemejam ar apdrosinataju, nemot vera mantas faktisko (esoso) vertibu. Protams, ja manta ir tikko iegadata vai ir loti laba stavokli, to var apdrosinat ari jaunvertiba. Jaatceras, ka sanemt atlidzibu atbilstosi faktiskajam zaudejumam bus iespejams tikai tad, ja ta bus apdrosinata pilna faktiska vertiba. Parasti apdrosinasanas sabiedribas mantas apdrosinasana piedava tos pasus riskus, kadi ir eku apdrosinasana. Ipasnieks var apdrosinat visu mantu, kas atrodas vina dzivokli vai maja mebeles, audio un video un elektronisko aparaturu, sadzives tehniku, majsaimniecibas prieksmetus, apgerbu, apavus, dazadu inventaru. Zemnieku saimniecibu ipasniekiem ir iespejams apdrosinat ari traktoru un zirgu vilkmes lauksaimniecibas tehniku, kurinamo, lopbaribu un lauksaimniecibas produkciju. Savukart, iretos dzivoklos dzivojosajiem, tiek piedavats apdrosinat ari dzivokla apdares elementus sienu, griestu, gridas krasojumu un segumu, personiga ipasuma piederosas gazes plitis, santehnisko aprikojumu un tml. Apdrosinasanas maksajums ir atkarigs no apdrosinajuma summas apmera, izveleto risku daudzuma un mantas veida. Bazes tarifs ir robezas no 0,3% lidz 2% no apdrosinajuma summas. 3.1.3. Majdzivnieku apdrosinasana. Majdzivnieku ipasniekiem sabiedriba ir iespejams apdrosinat majdzivniekus - liellopus, zirgus, cukas, aitas un kazas, skirnes sunus un kakus, ka ari citus majdzivniekus. Zaudejumi klientam tiek atlidzinati, ja apdrosinatie majdzivnieki gajusi boja vai ari tos nepieciesams piespiedu karta likvidet no jebkura veida slimibam, nelaimes gadijumiem (elektriskas stravas iedarbibas, saules vai karstuma duriena, akutas uzpusanas, nosmaksanas, noznaugsanas, saindesanas, no cuskas vai indiga kukaina kodiena, sadursmes ar transporta lidzekli un citiem negadijumiem). Atlidzinati tiek ari zaudejumi, ja dzivnieki gajusi boja ugunsgreka, zibens speriena, dabas stihisku postijumu del, ka ari nozagsanas, nolaupisanas un nokausanas zadzibas noluka. Majdzivnieka nobeigsanas gadijuma zaudejumi tiek atlidzinati apdrosinajuma summas apmera. Apdrosinajuma summu nosaka savstarpeji vienojoties apdrosinajuma nemejam ar apdrosinataju, bet ta nedrikst parsniegt majdzivnieka faktisko vertibu. Lai apdrosinatu majdzivniekus, ipasniekam, protams, janodrosina majdzivniekam normali kopsanas un turesanas apstakli, barosana un veterinarmediciniska aprupe. Apdrosinasanas maksajums ir atkarigs no majdzivnieka sugas un vecuma, izveletiem riskiem un apdrosinajuma summas lieluma. Piemeram, liellopu apdrosinasana tarifs ir robezas no 4% lidz 8% no apdrosinajuma summas. Savukart skirnes sunu un kaku apdrosinasana tarifs ir no 6,5% lidz 8% no apdrosinajuma summas. Secinajumi un priekslikumi. 1. Latvija laika gaita ir izveidojies stabils apdrosinasanas tirgus, apdrosinasanas sabiedribu sastavs ir nemainigs. Apdrosinasanas sabiedribas ienem lielu tirgus dalu un ir pieaudzis to pamatkapitals. Latvija ir noreguleta likumdosana. 2. Attistoties valsts ekonomikai cilvekiem rodas brivi lidzekli, kurus tie velas ieguldit apdrosinasana, jo apdrosinoties cilveks velas but dross par savu nakotni un pasargat sevi no neparedzetiem dzives notikumiem. 3. 2000.gada Latvija nav piedzivotas lielas stihiskas nelaimes vai katastrofas, un tapec var teikt ka sis gads apdrosinatajiem bijis veiksmigs. 4. 2000.gada lielakas nedzivibas apdrosinasanas sabiedribas bija Balta, AK Alianse un Baltijas Transporta Apdrosinasana, bet lielakas dzivibas apdrosinasanas sabiedribas Baltikum dziviba, Estora un Latva. 5. Lai uznemums varetu straujak attistities matketinga nodalai vairak javelti uzmaniba tam, lai klientus vairak ieinteresetu un piesaistitu to uzmanibu; jo biezi vien lasot apdrosinasanas noteikumus, maz ir domats par to, lai klientam ari butu izdevigi nosacijumi. 6. Apdrosinasanas sabiedribam vairak jareklame savi pakalpojumi, japarliecina pat to nepieciesamibu, izdevigaki priekslikumi klientam. 7. Pakalpojumus vajag piedavat tada veida, lai potencialiem klientiem viss butu pilnigi skaidrs, lai viss butu siki izskaidrots. 8. Klientu skaita palielinasanai apdrosinasanas sabiedribam jaizdoma dazadas pievilcigas akcijas un atlaides. 9. Aprekinot premiju ir janem vera ne tikai attiecigaja nodala pieminetie faktori, bet ari citu apdrosinasanas sabiedribu izstradata aprekinu sistema, klientu piesaistisanas veidi. Zinot vairak informacijas par citam sabiedribam, uznemums ir konkuretspejigaks. 10. Japilnveido premiju aprekinasanas metodes, jaizveidojo jaunas statistisko datu tabulas.

Izmantojamas literaturas saraksts. 1. LR likums “Par apdrosinasanu“ pienemts 1993. gada 12. janvari, publikacija “ Zinotaja “ 1993.g. Nr.3/4. 2. LR likums “Sauszemes transportlidzeklu ipasnieku civiltiesiskas atbildibas obligatas apdrosinasanas likums“ LR normativie akti Apdrosinasana, AP 1-3-1 3. LR likums “Apdrosinasanas sabiedribu un to uzraudzibas likums“ LR normativie akti Apdrosinasana, AP 1-4-1 4. “Formulas un tabulas aktuariem“, izd. Aktuaru instituts un aktuaru fakultate, 1980.g. 78 lpp. 5. D. Blends “ Apdrosinasana : pamatprincipi un prakse ” Riga, 1995.g. 400 lpp. 6. “Apdrosinasanas gada gramata 1997” Riga, Valsts apdrosinasanas uzraudzibas inspekcija 1997.g. 115.lpp. 7. “Apdrosinasanas Vestis” Nr. 2, 3, 1998.g. 8. Kapitals 1998.g. Nr.5 9. Latvijas Ekonomists, 2000.g. Nr. 9 10. Dienas biznes, 2000.g.20.janvaris 11. Apdrosinasanas tirgus apraksts, 2000.g. oktobris 12. Apdrosinasanas tirgus apraksts, 2000.g. novembris 13. www.balva.lv Nepublicetie materiali: 14. “ Sauszemes transporta lidzeklu apdrosinasanas noteikumi “ 15. “Noteikumi nelaimes gadijumu apdrosinasanai” 16. “ Visparejas civiltiesiskas atbildibas apdrosinasanas noteikumi” 17. “ Visparejas mantas apdrosinasanas noteikumi” 18. Rigas Slimikases apdrosinasanas tarifi un noteikumi 19. AAS “ SEESAM” CTA noteikumi. 1. pielikums LATVIJAS APDROSINATAJIEM IZSNIEGTAS