Strahovanie

bet uz ASV un Kanadu 100000 ASV dolaru. Dodoties uz valstim, kur celojumu mediciniska apdrosinasana nav obligata, ir iespejams iegadaties polises par apdrosinajuma summu 10000 ASV dolaru un 25000 ASV dolaru.

3. Ipasuma apdrosinasana Sasniedzot noteiktu ekonomiskas attistibas limeni, aizvien lielaka uzmaniba tiek pieversta ieguldijumu veidam un to drosibai. Ipasums ir tas, kas rada iespejas gan pelnit, gan baudit sava darba auglus, ta ir viena no labklajibas pazimem un ari garantijam. Apdrosinasanas sabiedribas uznemas saistibas atlidzinat zaudejumus, ko apdrosinatajam ipasumam radijusi ugunsgreks, dabas stihija (zibens, vetra, krusa, pludi), eksplozija, udens noplude, zadziba, laupisana, vandalisms. Viens no pieprasitakajiem veidiem, ko papildus ipasuma apdrosinasanai piedava "Rigas Apdrosinasanas sabiedriba", ir uznemejdarbibas partrauksanas apdrosinasana. Tas nozime, ka, notiekot negadijumam ar apdrosinato ipasumu, ka rezultata tiek partraukta vai kaveta uznemuma darbiba, radusos zaudejumus sedz apdrosinatajs. Apdrosinat ipasumu var gan ta ipasnieks, gan ipasnieka pilnvarota persona, tacu atlidzibas sanemejs jebkura gadijuma var but tikai ipasnieks. Apdrosinajuma summa nedrikst parsniegt ipasuma vertibu. Apdrosinasanas ligumu var noslegt tikai tad, ja tas ir izdevigs abam ligumsledzejam pusem. Sabiedribai uznemoties atbildibu ir jazina, par kadu naudas summu ta so atbildibu uznemas. Klientam savukart ir jazina, kadu atlidzibu vins sanems, iestajoties apdrosinasanas gadijumam, tapec sabiedribas pienakums ir informet klientu, kadu apdrosinasanas produktu vins ir nopircis. Nenosaka ipasuma tirgus cenu Ekas atjaunosanas vertibu parasti neiespaido ekas atrasanas vieta un to nevar salidzinat ar nekustama ipasuma tirgus cenu. Ir maldigs uzskats, ka nelielu koka vasarnicu pie juras var apdrosinat par lielaku summu, neka mura maju Latgale, jo so vasarnicu iespejams pardot ieverojami dargak. Sabiedriba neapdrosina gruntsgabalu, bet gan ipasumu, kurs atrodas uz si gruntsgabala ta atjaunosanas vertiba. Ja apdrosinatais objekts aiziet boja, tad, sanemot atlidzibu, to vares atjaunot tada stavokli, kada tas bija pirms nelaimes. Parasti perkot apdrosinajumu, cilveks censas samaksat pec iespejas mazak, piemeram, ipasumu, kura vertiba varetu butu miljons latu, vins censas apdrosinat par 500 000 latu. Tas nozime, ka ipasums ir apdrosinats tikai par pusi ta vertibas un, iestajoties apdrosinasanas gadijumam, klients vares sanemt atlidzibu tikai 50% apmera no ipasuma realas vertibas. Atjaunosanas vertiba parasti ieverte nolietojumu, kads ir ekai, mantai vai tehnologiskam iekartam. Nolietojumu parasti nosaka normativie akti, tacu iespejams ari neatkarigu ekspertu novertejums. Izverte objektu daba Pec iepazisanas ar klientu un vina riciba esoso dokumentaciju, apdrosinasanas sabiedribas darbinieki dodas apskatit un vertet ipasumu. Klienta klatbutne tiek veikta objekta apskate, objekta un risku novertesana, izskaidroti apdrosinasanas noteikumi. Klients var izveleties, pret kuru no iespejamajiem riskiem vins grib apdrosinat savu ipasumu. Eku apdrosinasana pamattarifs var svarstities no 0,25% lieliem un drosiem objektiem lidz 1,5% ekam, kuras ir ipasi apdraudetas. Apdrosinasana ietver pilnu risku “buketi” - ugunsnelaimi, dabas stihijas, zadzibas, laupisanu, vandalismu, inzenierkomunikaciju bojajumus u.c. Riska limeni var pazeminat Aprekinot apdrosinasanas pamattarifu, sabiedriba izstrada rekomendacijas riska limena pazeminasanai. Tas ietver dazadu organizatorisku, inzeniertehnisku pasakumu realizaciju un, ja klients lidz noteiktam terminam izpilda rekomendacijas, tarifs var tikt samazinats. Tas ir izdevigi abam ligumsledzejam pusem. Pirmkart, apdrosinajuma nemejs tarifu samazinasana ietaupitos lidzeklus var ieguldit ta drosibas palielinasanai, savukart sabiedriba apdrosina drosaku objektu. Ja riska limenis ir parak augsts un netiek veikti pasakumi ta pazeminasanai, sabiedriba var neuznemties objekta apdrosinasanu. Dala riska jauznemas pasam Nosledzot ligumu, klientam ir jauznemas zinams pasa risks. Tas gan discipline klientu, gan novers gadijumus, kad pie apdrosinasanas sabiedribas griezas par katru sikumu, savstarpeji traucejot vienam otru. Jo lielaks tiek nemts pasa risks, jo lielaka mera var tikt samazinats apdrosinasanas tarifs. Ja iepriekseja apdrosinasanas perioda nav bijusas apdrosinasanas izmaksas, apdrosinajuma nemejam apdrosinasanas maksajumus var samazinat. Apdrosinasanas maksajumus klients var maksat pa dalam. Parasti ligums tiek slegts uz vienu gadu, vienojoties par talaku apdrosinasanu. Iznemuma karta terminus pec klienta velmes var samazinat, tacu tas sadardzina pakalpojumu. Apdrosinasanas ligums stajas speka nakamaja diena pec liguma paredzetas apdrosinasanas premijas samaksasanas, ja liguma nav paredzets citadi. Manta jaapdrosina atseviski dzivokli vai eka esosa manta ir japdrosina atseviski. Sabiedriba apdrosina mantu dzivoklos un personiskajas majas, biroju, veikalu un razosanas telpas. Sabiedribas atbildiba par ugunsgreka radusos bojajumu atlidzibu neietver mantu, par kuras bojajumiem apdrosinasanas atlidzibu paredz eku apdrosinasana. Apdrosinataja manta netiek ieskaititi registracijai paklautie motorizetie transporta lidzekli, ja klienta nodarbosanas nav saistita ar so lidzeklu razosanu, remontu vai tirdzniecibu. 3.1.Privatpersonu ipasuma apdrosinasana. 3.1.1. Eku apdrosinasana Ipasuma tiesibas uz ekam (privatizetu dzivokli) apstiprina viens no siem dokumentiem: nekustama ipasuma vertesanas biroja lieta, pirkuma-pardevuma ligums, kurs apstiprinats Zemesgramatu nodala, mantojuma tiesibu apstiprinosi dokumenti, pasvaldibas lemums par ekas denacionalizaciju un tas pienemsanas-nodosanas akts un tml. Pec iepazisanas ar klientu un vina riciba esoso dokumentaciju sabiedribas darbinieks veic ipasuma apskati un novertesanu, vienojoties ar apdrosinajuma nemeju par apdrosinajuma summas lielumu un apdrosinasanas riskiem (gadijumiem). Ekas var adrosinat atjaunosanas vertiba (ja to nolietojums neparsniedz 30%) un faktiskaja vertiba. Atjaunosanas vertiba - tie ir izdevumi, kas nepieciesami, lai uzbuvetu tada pasa tipa, izmeru un kvalitates eku, ieskaitot projektesanas izmaksas. Atjaunosanas vertibu neiespaido ekas atrasanas vieta un to nevar salidzinat ar tas tirgus cenu. Ekas faktiska (esosa) vertiba - vertiba, ja no atjaunosanas vertibas atskaita nolietosanos. Nereti apdrosinajuma nemejs censas samaksat mazak, nosakot zemaku ipasuma vertibu, tacu saja gadijuma zaudejumi ari tiks atlidzinati par attiecigi zemaku summu, tapec svarigakais izveleties pareizo apdrosinajuma summu. Pamatrisks, apdrosinat ekas, ir apdrosinasana ugunsgreka gadijumam, parejos riskus izvelas apdrosinajuma nemejs. Tie ir - dabas stihiskie postijumi (vetra, pludi, krusa), inzenierkomunikaciju avarijas, treso personu prettiesiska riciba (konstruktivo elementu nozagsana un bojasana, spradziena izraisisana), sadursme. Apdrosinasanas maksajums ir atkarigs no vairakiem faktoriem - ekas