Bankovskoe delo

dala). Bankas minimalais dibinasanas pamatkapitals ir ekvivalents 5 milj. ekiju, kas parrekinati latos pec Latvijas Bankas noteikta valutas kursa. Tam bankam, kuras bija registretas jau lidz "Kreditiestazu likuma" speka stasanas bridim, saskana ar si likuma parejas noteikumiem jaievero, ka bankas minimalais dibinasanas pamatkapitals ir: 1. no "Kreditiestazu likuma" stasanas speka lidz 1996. gada 31. martam - ne mazaks ka 100 000 latu; 2. no 1996. gada 1. aprila lidz 1998. gada 31. martam - ne mazaks ka 1 000 000 latu; 3. no 1998. gada 1. aprila lidz 1999. gada 31. decembrim - ne mazaks ka 2 000 000 latu. Lielo riska darijumu ierobezojumi. Kreditiestades darijuma risks tiek kvalificets ka liels, ja darijuma apmers parsniedz 10% no kreditiestades pasu kapitala. Lielo riska darijumu kopsumma nedrikst parsniegt kreditiestades pasu kapitalu vairak neka astonas reizes. Par kreditu, kas parsniedz 100 000 latu, kreditiestadei nedelas laika pec ta pieskirsanas jainforme Latvijas Banka. Riska darijumu apmers ar vienu klientu (savstarpeji saistitu klientu grupu) nedrikst parsniegt 25% no kreditiestades pasu kapitala. Riska darijumu apmers ar personam, kuras saistitas ar kreditiestadi, nedrikst kopsumma parsniegt 15% no kreditiestades pasu kapitala.

1.3 Specialas un investiciju bankas, parejas kreditiestades

Ta ka si referata merkis ir paradit un analizet Latvijas Bankas monetaro politiku, kura ta isteno, regulejot naudas daudzumu apgroziba, bet ta ka lielakie naudas lidzekli tiek mobilizeti komercbankas, tad autors tikai isuma atspogulos parejas bankas un kreditiestades. Specialas bankas ir bankas, kas specializejusas kadas noteiktas tautsaimniecibas nozares apkalposana vai atsevisku operacijas veiksana. Parasti specialo banku grupa ietilpst lauksaimniecibas, arejas tirdzniecibas un hipoteku bankas. Latvija pastav tikai 1 speciala banka - Zemes un hipoteku banka. Tas darbibu regule likums “Par zemes un hipoteku banku”, kas pienemts 1995. gada janvari un noteikumi par hipoteku aizdevumiem. Investiciju bankas mobilizetos naudas lidzeklus iegulda dazadas tautsaimniecibas nozares ilgtermina aizdevuma veida. Likums “Par Latvijas Investiciju banku” nosaka, ka tas pamatmerkis ir veicinat Latvijas ekonomikas attistibu. Parejas kreditiestades ir investiciju kompanijas un investiciju tresti, finansu kompanijas, apdrosinasanas kompanijas, krajkases, pensiju fondi, lombardi, kredita korporacijas.

2. Latvijas Banka

Saskana ar 1992.gada 19.maija pienemto likumu “Par Latvijas Banku”, Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrala banka. Latvijas Bankas galvenais merkis ir, istenojot naudas politiku, regulet naudas daudzumu apgroziba, lai saglabatu cenu stabilitati valsti. Latvijas Banka sava darbiba veicina brivu konkurenci, resursu efektivu pieskirsanu un apriti, finansu sistemas stabilitati, koordinaciju un uzraudzibu.

2.1 Latvijas Bankas vesture

1918. gada 18. novembri tika proklameta Latvijas Republika, un no jauna bija jarada gan valsts finansu sistema, gan Latvijas nacionala valuta. Lai varetu realizet sekmigu monetaro politiku, 1922. gada 7. septembri Satversmes sapulce pienema likumu par Latvijas Bankas dibinasanu. Latvijas Bankai tika pieskirtas emisijas tiesibas. Tas pagaidu statuti tika apstiprinati 1922. gada 19. septembri ar Ministru kabineta lemumu, un tas sakotnejais kapitals bija 10 milj. latu. Banku nodibinaja uz Valsts Kraj- un Kreditbankas bazes, Latvijas Bankai 1922. gada 1. novembri parnemot tas aktivus un pasivus, un jau 2.novembri Latvijas Banka laida apgroziba 10 latu pagaidu banknotes - 500 Latvijas rublu naudas zimes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tieso valsts centralas bankas uzdevumu - naudas zimju emisiju, to nodrosinajuma un apgrozibas kontroli, gan komercdarbibu, finansejot un kreditejot valsts un privatos uznemumus, iestades un pilsonus. 1923. gada 24. aprili Saeimas plenarsede apstiprinaja Latvijas Bankas statutus, ko valsts prezidents Janis Cakste parakstija 2. julija. Banku vadija padome un valde. Padomes sastava bija tas priekssedetajs, vina vietnieks un 11 loceklu, bet valde bija ieklauts galvenais direktors, vina vietnieks un tris direktori. Par pirmo padomes priekssedetaju tika iecelts finansu ministrs Ringolds Kalnings. 1926. gada par padomes priekssedetaju kluva tautsaimnieks un Saeimas deputats Rigas Diskonta bankas direktors Julijs Celms, bet 1931.gada vinu nomainija Adolfs Klive, kas vadija padomi lidz Latvijas okupacijai 1940. gada. 1924. gada jau bija izveidojusies Latvijas Bankas struktura: bankas centrale (Riga, K. Valdemara iela 2a), 8 bankas nodalas, kuras veica visas operacijas, un 14 nodalas, kuras veica tikai valsts kases funkcijas, ka ari dazas pasiva (noguldijumu) operacijas. Sada struktura saglabajas lidz 1940.gadam. 1940. gada 17. junija Latviju okupeja Sarkana armija un 5. augusta Latvija tika inkorporeta PSRS. 1940. gada 25. julija tika pienemts likums par banku un lielo rupniecibas uznemumu nacionalizaciju. Nacionalizetas kreditiestades apvienoja, un tas kluva par Latvijas Bankas nodalam. 13.julija tika atlaista Latvijas Bankas vadiba. Par jauno bankas padomes priekssedetaju Ministru kabinets iecela Peteri Ozolu. 3. augusta tika pienemts likums par visu banku (ieskaitot Latvijas Banku) padomju atcelsanu, nododot to pienakumus jaundibinatajam valdem. Par jauno Latvijas Bankas direktoru (valdes priekssedetaju) Ministru kabinets iecela Karli Zandersonu, par direktoriem - bijusas Latvijas Bankas padomes un valdes loceklus: Karli Vanagu, Ernestu Ozolinu un Jani Stalbovu. Sada bankas vadibas shema funkcioneja lidz 1940. gada 10. oktobrim, kas bija Latvijas Bankas juridiskas likvidacijas datums. Ar so dienu Latvijas Bankas vieta stajas PSRS Valsts bankas Latvijas Republikaniskais kantoris ka centralizetas PSRS banku sistemas sastavdala. Par ta pirmo parvaldnieku tika iecelts PSRS Valsts bankas pilnvarotais Latvija G. Teplovs, par vina vietnieku kluva K. Zandersons. Latvija pakapeniski tika ieviesta PSRS naudas sistema. Iedzivotajus ieprieks nebridinot, 1941. gada 25. marta anuleja latu. 1941. gada junija Latviju okupeja Vacijas karaspeks. Pirmajas dienas pec ta ienaksanas Riga Latvijas Banka atsaka darbibu, tacu naudas emisijas tiesibas ta neatguva. Vacu okupacijas laika centralas bankas funkcijas veica Rigas valsts kreditkase. Tika realizeta ipasa okupetajam zemem paredzeta naudas politika, kuras merkis bija so zemju paklausana un izlaupisana. Pec 2. pasaules kara Latvija atkal nonaca PSRS finansu un kredita sistema. Gan naudas emisiju, gan valsts kases funkcijas veica PSRS Valsts banka, bet Latvijas PSR naudas sistema atradas pilniga tas kontrole. 80. gadu vidu PSRS politiskas un ekonomiskas parkartosanas raditas iespejas tika izmantotas ari Latvija, kur jau 1988. gada sakas banku sistemas reorganizacija. 1987. gada PSRS Valsts bankas Latvijas Republikaniskais kantoris tika pardevets par PSRS Valsts bankas Latvijas Republikanisko banku, tacu par